Maestro noslēpumainā melodija

Raimonds Pauls ir viens no slavenākajiem Latvijas komponistiem. Viņš raksta mūziku jau daudzus gadus, un viņa dziesmas patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Daudzi viņu sauc par Maestro, jo viņš ir ļoti pieredzējis un talantīgs. Maestro Raimonds Pauls šodien, 12. janvārī, svin savu 90. dzimšanas dienu. Latvijā tā ir liela diena, jo viņa mūzika ir kļuvusi par daļu no mūsu ikdienas un kultūras.

Plašāk zināmais bērnu kolektīvs, kura darbība gadu desmitiem ir bijusi cieši saistīta ar Maestro Raimondu Paulu, ir Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", sadarbība ar kuru sākās 1981. gadā. Maestro ir sarakstījis neskaitāmas dziesmas tieši šim ansamblim, tostarp tādus hitus kā "Anniņa vanniņā", "Putniņš uz zara", "Miega vilcieniņš" un "Circenīša Ziemassvētki". 

Ir vērts mīnēt TDA "Dzintariņš": Bērnu tautas deju ansamblis, kas bieži piedalījies kopīgos koncertuzvedumos ar "Dzeguzīti", izdejojot R. Paula radīto mūziku (piemēram, programmā "Putnu dziesmas").

Rīgas Doma zēnu koris: Maestro ir rakstījis dziesmas un ciklus arī zēnu koriem, kas bieži piedalījušies viņa jubilejas koncertos un īpašos projektos.

Citi kolektīvi: R. Paula bērnu dziesmas savā repertuārā iekļauj gandrīz visi Latvijas bērnu ansambļi un kori (piemēram, koklētāju ansamblis "Austriņa", deju ansamblis "Uguntiņa" u.c.), tās regulāri skan Māmiņu dienas koncertos un konkursos.

Maestro radošais mūžs ir saistīts arī ar mūzikas rakstīšanu Leļļu teātra izrādēm (piemēram, "Brālītis un Karlsons", "Velniņi"), kurās skanošās dziesmas vēlāk kļuvušas par bērnu ansambļu "zelta fondu".

Lai atzīmētu šo skaisto jubileju, piedāvājam īsu, sirsnīgu bērnu stāstu, kura tapšanā piedalījās MI. 

🎹 Maestro noslēpumainā melodija
Kādā klusā rītā mazā Lote pamodās ar sajūtu, ka gaisā ir kaut kas īpašs. Viņa atvēra logu, un pa istabu ieplūda viegla, silta melodija. Tā bija tik skaista, ka šķita — pati saule to spēlē.
“Kas tas varētu būt?” Lote čukstēja un devās ārā.
Viņa gāja pa ielu, klausoties, kā melodija kļūst arvien skaidrāka. Pie parka viņa ieraudzīja vecu klavieru soliņu, un uz tā sēdēja sirsnīgs vīrs ar brillēm. Viņš spēlēja tā, it kā katrs taustiņš būtu mazs stāstiņš.
“Labdien,” Lote teica. “Jūsu mūzika ir kā pasaka.”
Vīrs pasmaidīja. “Mūzika vienmēr stāsta pasakas. Tikai jāprot ieklausīties.”
“Kas jūs esat?” Lote jautāja.
“Es esmu Raimonds,” viņš atbildēja. “Daži mani sauc par Maestro.”
Lote apsēdās blakus un klausījās. Melodija bija priecīga kā pavasara rīts, tad pēkšņi kļuva mierīga kā vakara debesis. Lote sajuta, ka mūzika viņu apņem kā silts pleds.
“Vai mūzika var būt draugs?” viņa jautāja.
“Protams,” Maestro sacīja. “Tā var tevi uzmundrināt, kad esi bēdīga, un dejot līdzi, kad esi priecīga. Mūzika vienmēr ir ar tevi.”
Lote aizvēra acis un ļāva melodijai viņu aiznest iztēles ceļojumā — pa ziedošiem dārziem, pa smaržīgām pļavām, pa zvaigžņotām debesīm. Kad viņa atvēra acis, Maestro jau bija aizgājis, bet uz soliņa gulēja maza nots.
Lote to pacēla un pasmaidīja. “Es glabāšu tevi,” viņa teica. “Un vienmēr atcerēšos, ka mūzika ir brīnums.”
Un kopš tās dienas Lote bieži dungoja Raimonda Paula melodijas, jo tās viņai atgādināja par to rītu, kad viņa satika īstu Maestro.