31.oktobra piektdienas vēlajā pēcpusdienā Naujenes bibliotēka sagaidīja ciemos mazās raganiņas, spociņus, burvjus, zirnekļus un visādus citus lielus un mazus mošķus. Sveču gaismā mošķi klausījās leģendu par Dainu skapi, kas sāk elpot Krišjāņa Barona dzimšanas dienas vakarā (31.oktobrī), kad jau Latvijas Nacionālā bibliotēka ir aizvērta publiskajam apmeklējumam.
No skapja kastītēm sāk skanēt senas tautasdziesmas — ne par mīlestību vai pavasari, bet par Veļiem, Nāvi un Veļu māti. Dziesmas čukst kā vējš starp lapām...Šajā naktī, kad robeža starp pasaulēm kļūst plāna kā dzijas pavediens, Veļi — senču gari — nāk klausīties. Viņi sapulcējas ap Dainu skapi, neredzami, bet sajūtami. Un ja kāds cilvēks — bērns vai pieaugušais — tajā brīdī stāv pārāk tuvu un sadzird šīs dziesma...
...viņu sirds sāk pukstēt dainu ritmā. Viņu acis redz ēnas, kurām nav ķermeņa. Un tad — Veļi viņus aicina līdzi. Ne jau uz mūžu, bet uz vienu nakti Veļu valstībā, kas uz brīdi atveras tieši pie Dainu skapja.
Tur viņi dzird dziesmas, ko vairs neviens nedzied, redz sejas, ko sen aizmirsuši, un dejo ap ugunskuru, kas liesmo no vārdiem, ne malkas. Un tikai tad, kad pirmie rīta stari pieskaras stikla kalnam, viņi tiek atvesti atpakaļ — klusāki, domīgāki, ar acīm, kurās mirdz senču gudrība.
Bet nākamajā gadā... naktī no 31.un 1. novembri dziesmas atkal sāks skanēt.
Aplūkojot grāmatu plauktu, atradām 2024.gada "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas" grāmatu par skeleta Juhana gaitām, un arī salikām pašu Juhanu, kurš nebija biedējošs, bet smaidīgs un labvēlīgs. Pēc tam katrs izveidoja savu Baiso vārdu šim vakaram (un kāds sanāca jums?).
Tam sekoja ķirbju grebšana un laternu veidošana, ar ko visi centīgi tika galā! Pēc tādas fiziskas piepūles pienāca laiks ieturēt maltīti mošķu ēstuvē "Kulinārai murgs". Ēdienkarte dažiem šķita diezgan eksotiska, tomēr visi (ne)pacietīgi gaidīja rindā, lai izmēģinātu žāvētas troļļa ausis, spoku gļotas vai pūķa siekalu želeju. Taču galvenais uzdevums bija uzminēt ēdiena galveno sastāvdaļu ar aizvērtām acīm. 👀😀
Vēl viens sensorais uzdevums bija atminēt ar taustes palīdzību priekšmetu kastē.
Mazie mošķi bija ļoti labvēlīgi, radoši (īpašs sveiciens Timofejam Pasečnikam, kurš pats uztaisīja daļu no sava svētku tērpa no polimērmāla), drosmīgi un iesaistoši! Paldies arī pieaugušajiem mošķiem, kuri palīdzēja svētku realizācijā!
Komentāri
Ierakstīt komentāru