Valda Grebeža keramikas svilpīšu darbnīca

4.jūlijā Naujenes bibliotēkas bērnu nodaļā norisinājās keramikas meistarklase amatnieka un diplomēta skolotāja Valda Grebeža vadībā. Bērni izgatavoja savu svilpīti putna formā ar personīgo dizainu un autogrāfu. 

Svilpaunieks (latgaliešu: švilpaunieks) ir no māla veidota doba figūriņa parasti ar 1-2 skaņas caurumiņiem un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu. Svilpaunieki var būt dažādas formas un dažkārt tiem skaņas caurumiņi var arī nebūt. Ja svilpaunieks veidots pīles formā, to sauc arī vienkārši par pīlīti.

No svilpaunieka ar diviem skaņas caurumiņiem var izpūst trīs dažādus toņus — zemāko (ja abi skaņas caurumiņi ir ciet), vidējo (ja abi caurumiņi ir ar vienādu diametru un vienādā attālumā no svilpes spraugas, un viens no tiem ir vaļā) un augstāko (ja abi skaņas caurumiņi ir vaļā). Atkarībā no skaņas caurumiņu izmēriem, svilpaunieka toņu apjoms parasti svārstās no mazās tercas līdz kvintai (dažkārt arī sekstai).

Senākie ar svilpauniekiem saistītie arheoloģiskie atradumi Latvijas teritorijā ir no 17. gadsimta un atrasti Indricas pilskalnā un Rēzeknes pilī. Etnomuzikologs Valdis Muktupāvels izteicis pieņēmumu, ka baltiem svilpaunieki sākotnēji bija putnu dzīšanas rīta piederums, kas šai paražai zūdot, kļuva vienkārši par bērnu rotaļlietu. 

Valdis Grebežs ir amatu meistars keramikā, nodarbojas galvenokārt ar telpiskā keramikas panno izveidi, taču strādā ne tikai ar mālu, bet arī ar koku, stiklu, gāzbetonu, klūgām, akmeņi un citiem materiāliem, regulāri piedalās dažādās valsts, reģionālajās un starptautiskajās izstādēs. Viņa darbi atrodas privātkolekcijās Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Anglijā, Zviedrijā, Šveicē, Krievijā, Baltkrievijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā, Francijā, ASV, Kanādā, Korejā, Izraēlā. Produkciju var atrast dekoratīvi-lietišķās mākslas specializētajos veikalos Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā, Jelgavā.